Aizsaulē aizgājušais Gūtmaņu Mārtiņš no Lejas Bulānas reiz stāstījis, ka nometnē ieslodzītos, kuri no bada un cingas vairs nevarēja ne parāpot, pavasarī sakrāva vezumā kā baļķus un aizveda uz čeremšas laukiem (Latvijā tos dēvē par ‘lakšiem’ vai ‘meža ķiplokiem’), tur uzcēla tiem teltis, līdzi iedeva tikai nedaudz maizes. Atstāja ieslodzītos šajos laukos un pēc pāris nedēļām jau paši kājām nākuši mājās.
Arī Latvijā tos katru pavasari var lasīt mežā vai iegādāties pie tirgus tantiņām, lai gatavotu svaigus salātus ar krējumu, bet Krasnojarskas pusē iecienīta ir arī sālīta čeremša, kuru ērti saglabāt ziemai.
Kārtīgs maiss ar svaigi plūktiem meža ķiplokiem (Rimi vai Maximas lielais maiss),
1 glāze vārīta ūdens,
1 glāze saulespuķu eļļas,
1 ēdamkarote sāls,
2 ēdamkarotes cukura,
1 ēdamkarote etiķa esences (to izšķīdina ūdenī).
Ķiploku lapas smalki sagriež lielā traukā, pārkaisa ar sāli un cukuru, ar rokām izmaisa, cenšoties samīcīt tos, pārlej ar eļļu un ūdeni un samīca vēl kārtīgāk. 1 stundu notur, ļaujot garšvielām iesūkties un tad blīvi liek burkās, lai nepaliktu gaisam vietas. Aizvāko un tur ledusskapī vai pagrabā. No šī daudzuma vajadzētu sanākt aptuveni 3 l čeremšas.