Jau izsenis latvieši ir pratuši izmantot dabas bagātības, lai svētkus padarītu raibākus. Līdzīgi kā Latvijā arī Krasnojarskā 7. aprīļa vakarā kāds cītīgi rosījās, lai Lieldienās izdotos raibas un skaistas olas. Piedāvājam nelielu ieskatu olu krāsošanas procesā, varbūt, ka noder!
Kā saimniece apgalvo, vajagot izvēlēties labākās un stiprākās olas un nomazgāt vārošā ūdenī (protams, ka mazas jaukas mājas olas pārspēs jebkuru veikala olu).
Uz galda tiek savākti krāsaini dzijas diedziņi, skaistas lapiņas, kuras kāds salasījis mežā vai pļavā (ja sniegs nav nokusis, tad kā alternatīvu var izmantot dažādus putraimu graudus, zvaigznītes makaronus), kā arī gabalos sagrieztas vecās zeķubikses, kurās viegli un ērti olas ietīt.
Lai raksta materiāli labāk turētos pie olas, to vispirms saslapina, tad kārtīgi pielipina lapiņas vai putraimus, liek apkārt sīpolu mizas, zeķubikses lupatiņu un uzmanīgi satin (diegu nevajag plēst ar rokām, jo jēlu ola viegli plīst).
Satītās olas liek sīpolu mizu novārījumā (ja grib, lai tas spēcīgāks, var mizas novārīt jau iepriekšējā dienā), neaizmirst piebērt krietnu šķipsnu sāls, lai olas stiprākas un krāsa izteiksmīgāka, un vāra tās labi cietas.
Ņemot ārā, svarīgi tās likt aukstā ūdenī un ļaut tām atdzist, lai čaumala labāk lobītos nost.
Kad olas iztītas tās var iesmērēt ar sviestu, būs spīdīgākas un slidenākas, kas savu reizi olu kaujās paglābj no sasišanas.